Izcilais izgudrotājs Konstantīns Počs

Konstantīns Počs (1912 – 1994) – fiziķis, viens no izcilākajiem latviešu izcelsmes zinātniekiem un izgudrotājiem, LZA goda doktors. Vairāk nekā 30 gadus strādājis ASV Gaisa spēku un pasaules telpas laboratorijā (Bostona, ASV), piedalījies ASV Mēness pētījumu programmas īstenošanā un slavenās AWACS sistēmas izveidē. Kopš 1962. gada viņš bija ASV gaisa spēku un Pasaules telpas projektu koordinators Bostonā, administrējis miljardiem vērtus projektus, konstruējis meteoroloģiskās atbalsta raķetes 1969. gada Mēness ekspedīcijai, saņēmis ASV prezidenta pateicību. Viņa uzvārdā nosaukta LZA balva studentiem fizikā.

Šobrīd viņa patenti ir ASV Gaisa spēku un Pasaules telpas laboratorijas īpašums.

Dzimis: 1912.gada 27.februārī, Varakļānos, Latvijā

Miris:1994.gada 3.maijā, Masačusetā, ASV

Galvenais izgudrojums:

AWACS sistēma – militāru brīdinājuma un kontroles aparatūra
Instrumentācijas raķetes izsekošanai augšējos atmosfēras slāņos (atmosfēras piesārņotības un vēja ātruma mērīšanai)
Meteoroloģijas raķetes (ASV Mēness pētījumu programmas ietvaros) – optimālo apstākļu novērtēšana 30-250 km augstumā un izvēle pirms lielo kosmosa raķešu palaišanas
Ūdeņraža gāzes raķetes
Mikroviļņu radiouztvērēji
Rubīdija lāzeru pielietošana hologrāfijā
Patentdokumentu izlase:

K.Pocs. Microwave antena side lobe and beam reduction apparatus (Mikroviļņu antenu un staru reducēšanas aparāts). ASV patents Nr 3 518 687, Ser. 600, 672, H01g 3/12, 19/12, 1970, 30.06.
Konstantīns POČS par izgudrošanu un tās nozīmi:

Biju stiprs, strādīgs, bez atpūtas varēju daudz paveikt zinātnē un ap mājas darbiem nedēļas nogalēs.
Mans pētījums jauno aparātu attīstībā nav saistīts ar to, kā labāk un ātrāk iznīcināt cilvēku, bet gan ar to, kā aizsargāt civiliedzīvotājus, karavīrus, zemi un rūpniecību kā kara, tā arī miera laikos.
Kaut visi tie daudzie latviešu zinātnieki, kas šodien strādā tik daudzos un dažādos pētījumu laukos pasaulē, būtu varējuši kalpot reiz savai brīvajai latviešu tautai, savai Latvijai…
Par K.Poču:

Kā apbrīnojama spēja Konstantīnā ir viņa veselīgais humors, kas spēj ar gaišumu pārsegt nopietnas, zinātniskās un arī kādreiz dramatiskas norises. Ar to viņš ir palīdzējis sev un citiem. Ja viņa iedzimtā un dzīves gājumā veidotā daba nebūtu bijusi apbruņota ar humora gaismu un vairogu, pēc daudzajiem sitieniem un grūdieniem, ko viņš saņēma kara gados, viņš nebūtu varējis piecelties tik spēcīgi visā savā fiziskajā un garīgajā augumā. Viņš nelieto bargus vārdus arī tādos gadījumos, kad daži gudri viszinātāji sāk plātīties ar savu tukšumu un pļāpību. Tādus viņš noklusina ar savu veselīgo humoru. (J.Klīdzējs, 1980.g.)
Optimists, liels dziedātājs, dzejoļu skaitītājs, ļoti simpātisks cilvēks, daudz palīdzējis latviešu zinātniekiem un Latgales kultūras darbiniekiem. (J.Stradiņš)
Literatūra par K.Poču:

K.Strods. Tas sākās Varakļānos (Atmiņu-izdomu romāns), Gauja, 1988, 530 lpp.
Fr.Murāns. Latviešu zinātnieka panākumi. Konstantīna Poča izgudrojumi un publikācijas. – Gaisma, 1971, Nr 2(14), lpp.30-31
J.Klīdzējs. Zinātnieks ar dzejnieka dvēseli. Profila skice par K.Poču. – Gaisma, 1980, Nr 4(52), lpp.31-34
A.Spurmanis. K.Počs septiņdesmitgadnieks. – Technikas Apskats, 1982, Nr 95
J.Stradiņš, J.Ekmanis, P.Stradiņš. Dr.phys.hon.causae Konstantīns Počs (1912-1994). – Zinātnes Vēstnesis, 1994, jūnijs, Nr 12(75)
Vispārzinātniskās intereses:

Atmosfēras fizika
Atmosfēras piesārņošana
Filozofija
Izglītība:

Latvijas Universitāte (Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte), maģ.grāds ģeoloģijā, 1934-1940
Getingenas universitāte, fizika, Vācija, 1945
Mančesteras, Šefildas universitātes, Anglija, meteoroloģija, 1947
Toronto universitāte, Kanāda, atmosfēras fizika un meteoroloģija, 1956-1958
Teksasas universitāte, ASV, atmosfēras fizika, 1961
Darba gaitas:

Fizikas skolotājs, ķīmijas lektors, Rēzeknes valsts ģimnāzija un komercskola, 1940-1944
Direktors, Hencenas latviešu ģimnāzija, Vācija, 1945-1947
Fiziķis, Nacionālās ogļu pārvaldes centrālā laboratorija, Mančestera, Anglija, 1949-1956
Līdzstrādnieks, Ontario pētniecības fonds, Toronto, Kanāda, 1956-1957
Meteorologs, Kanādas valsts dienesta komiteja, Toronto, 1957-1958
Vecākais inženieris, CBS Electronics, Lovelā (1958-1961) un Klevaira elektronikas firmas Volthemā (1961-1962), Masačusētā, ASV
Fiziķis, raķešu konstruktors, projektu koordinators un programmas vadītājs, konsultants, ASV Gaisa spēku un Pasaules telpas pētniecības laboratorija (Aerospace Instrumentation and Meteorology Division, Air Force Cambridge Research Laboratory), Bostona, ASV, 1962- 1994
Apbalvojumi:

Goda diplomi, ASV Gaisa spēku ministrija, 1963, 1966, 1971
Goda doktors (Dr.honoris causae), Latvijas Zinātņu akadēmija, 1991
Publikācijas:

(kopā vairāk kā 50)
K. Počs. Lidojošs aizsargpostenis. – Technikas Apskats, 1992, Nr 122, lpp. 6-7
K. Počs. Mazo raķešu loma pasaules telpas pētniecībā. – Technikas Apskats, 1977, Nr 80, lpp. 5-7
K. Počs. Aristotels un viņa dzīves filozofija. – Technikas Apskats, 1979, Nr 86, lpp. 9-13
K.Počs. Distribution of ozone in the atmosphere. – Technikas Apskats, 1995, Nr 125, pp.12-15.
Latviešu Terminoloģijas Tehniskā vādrdnīca. II sēj. Meteoroloģija, klimatoloģija. (3400 termini latviešu, angļu un vācu valodās), 1977
Pārskati krājumos OAR Research Reviews (Office of Aerospace Research US Air Force):

K.Pocs. Investigation of solid state parametric amplifier for use in the 1660-1700 Mhz meteorological band. 21 February 1962
K.Pocs. Design and fabricate Multi-Channel Radiosonde. 18 March 1963
K.Pocs. Meteorological rocket – dart, instrumented. 2 April 1964
K.Pocs. Analysis of the electrolysis-type hydrogen generator. 29 November 1965
K.Pocs. Hydrogen gas generator for field use. 1969, vol.8, Nr 5.
K.Pocs. Study and test of Ruby laser and holography. 16 July 1970
Izmantoti Latgales Kultūrvēstures muzeja (Rēzeknē) materiāli.

Pārdomas pēc grāmatas R.Kiosaki “Bagātais tētis, nabagais tētis” izlasīšanas

“Cītīgi mācies, pelni labas atzīmes un tu iegūsi labu darbu ar labu atalgojumu”, šis ir teikums, kuru mēs esam dzirdējuši no saviem vecākiem un droši vien ne reizi esam teikuši saviem bērniem. Bet vai mēs paši ticam tam, ko mēs sakām?

Man ir trīs bērni un mani bieži pārņem pārdomas par to, ko bērniem stāstīt par darbu un nākotnes iespējām. Aptuveni gadu atpakaļ es izlasīju Roberta T. Kijosaki grāmatu “Bagātais tētis nabagais tētis”. Šī grāmata man lika savādāk paskatīties uz to, kā veidot savu nākotni un, ko par to stāstīt saviem bērniem. Šajā rakstā es dalīšos savās pārdomās par grāmatā izlasīto.

Krīzes gadi Latvijā parādīja, ka tas noteikti tā nav. Cilvēki ar labu izglītību zaudēja darbu. Cilvēki ar vairākām augstākajām izglītībām arī šodien nevar dabūt darbu. Citāts no grāmatas:

“Pasaulē ir tik daudz gudru, talantīgu, izglītotu un apdāvinātu cilvēku … es nepārtraukti esmu šokēts, cik maz šie cilvēki pelna”.

Bagātais tētis nabagais tētis – pretstati

Grāmatā kopumā caurvij stāsts par autora diviem tēviem – nabago bioloģisko tēvu, kurš tic, ka mācīšanās un smags darbs novedīs pie panākumiem dzīvē. Nabagais tēvs ir profesors un viņš vedina dēlu mācītie koledžā, lai iegūtu labi atmaksātu darbu. Bagātais tēvs ir uzņēmējs, kurš ir kļuvis bagāts pat nepabeidzot vidusskolu.

Žurkas skrējiens

Grāmatas pirmās nodaļas ir veltītas žurkas skrējiena termina skaidrošanai. Žurkas skrējiens ir pašiznīcinošs cikls – darbinieks smagi strādā sava darba devēja labā, lai nopelnītu nākamo paaugstinājumu. Pieaugot ienākumiem, darbiniekam palielinās arī izdevumi.

Parasti, lai iegādātos ko vērtīgāku, darbinieks ņem kredītus, kas savukārt palielina viņa atkarību no darba devēja. Ir jāstrādā vēl smagāk, lai nopelnītu savu nākamo paaugstinājumu un algas pielikumu.

Žurkas skrējiens jau sākas mūsu bērnībā, kad mums tiek iegalvots, ka mums skolā ir smagi jāstrādā, lai vēlāk varētu iestāties augstskolā. Mums tiek teikts, ka vēlāk smagi strādājot augstskolā, mēs varēsim iegūt labu darbu, ņemt kredītu, lai iegādātos savu mājokli un luksus lietas.

Autors uzsver, ka alternatīva ir domāt par uzņēmējdarbību, ieguldīt aktīvos un izglītoties finanšu jomā.

Lietpratība finanšu jomā

Lietpratība finanšu jomā ir nozīmīga, lai mēs kļūt bagāti. Autors ir neizpratnē, kādēļ tā vietā, lai attīstītu bērnu finansiālo IQ, mēs bieži izvairāmies ar bērniem runāt par naudu. Tā sabiedrībā ir kā tabu tēma un tiek uzskatīts, ka bērnu klātbūtnē runāt par naudu ir nepieklājīgi.

Maniem diviem bērniem uzsākot skolas gaitas es viņiem esmu sācis mācīt, kā apieties ar naudu. Es apzināti nedēļas sākumā dodu viņiem lielāku naudas summu, lai viņi mācās to sadalīt visai nedēļai un veidot iekrājumu. Esmu nolēmis ar viņiem kopā uzsākt kādu mini-biznesu, lai viņi saprastu, ko nozīmē investēt, riskēt, kļūdīties, mācīties no kļūdām un gūt panākumus.

Kādēļ būtu vērts kļūt lietpratējam finanšu jomā?

Lasot grāmatu, es bieži varēju saskatīt piemērus no savas dzīves – kļūdas, kuras pieļauju. Piemēram, grāmatā tika aprakstīts stāsts par diviem jauniem un labi izglītotiem cilvēkiem, kuri nesen bija apprecējušies uzsākuši dzīvot kopā. Pēc kāda laika viņiem sāka pietrūkt vietas mazajā dzīvoklītī un viņi nolēma iegādāties sapņu māju. Iegādājoties māju, viņi atskārta, ka viņiem ir ievērojami pieaudzis īpašuma nodoklis, viņiem ir kredītkaršu parāds un hipotekārais kredīts – kaut gan gadu laikā viņu ienākumi ir paliecinājušies, ir paliecinājušās arī viņu parādsaistības un izdevumi.

Es šobrīd strādāju algotu darbu un pats uz sevis novēroju, ka, lai arī cik es pelnītu, iekrāt neizdodas. Mums pieaugot ienākumiem, pieaug arī iespējas un vēlme tērēt vairāk – mēs esam žurkas skrējienā.

Doma par savu biznesu liek paskatīties uz lietām savādāk. Tev nākas padomāt par to, kā iekrāt, lai varētu ieguldīt biznesam nepieciešamajās lietās. Svarīgi ir atšķirt tēriņus no ieguldījumiem – es cenšos ierobežot savus tēriņu, bet ja nākas investēt, mēģinu pārvarēt skopumu.

Manas 6 nozīmīgākās atziņas no grāmatas

1. Bagātie nestrādā dēļ naudas

Bagātie nestrādā naudas dēļ – bagātajiem ir aktīvi, kuri strādā viņu labā. Kaut gan es esmu esmu uzbūvējis māju, ņemot hipotekāro kredītu, to nevar uzskatīt par īstu aktīvu. Mums bieži šķiet, ka tas tā ir. Aktīviem ir jāstrādā mūsu labā nevis jāprasa no mums maksājumus katru mēnesi vairāku desmitu gadu garumā.

2. Darbs, lai mācītos nevis lai pelnītu

Ja pat mēs vēl strādājam algotu darbu, tas mums vairāk ir jādara, lai mācītos nevis, lai gūtu ienākumus. Mums ar lielu vērību ir jāmācās, kā uzņēmumu vada mūsu darba devējs – kādas kļūdas tiek pieļautas un, kas tiek darīts pareizi.

3. Nogaidi ar luksus lietu iegādi

Iegādājies luksus lietas tad, kad tu tās vari atļauties no ienākumiem, kurus tev ir ienesuši tavi ieguldījumi aktīvos. Droši vien arī šīs lietas var mācīt bērniem. Kaut vai veicināt bērnu veikt uzkrājumus, lai atļautos ko lielāku savam priekam.

4. Sliktai Robins Huds

Lai gan sabiedrībā Robins Huds tiek cildināts kā cīnītājs par nabadzīgajiem, aplaupot bagātos – it kā uzliekot viņiem nodokli. Patiesībā bagātos ļoti mazā mērā ietekmē nodokļi. Viņiem vienmēr būs iespējas atrast caurumus nodokļu sistēmā. Nodokļi ir vislielākais slogs tieši vidusslānim un no nodokļiem vislielākie ieguvēji ir nabadzīgie.

5. Uzņēmēji vispirms tērē, un tad maksā nodokļus

Uzņēmējs: 1. pelna, 2. tērē, 3. maksā nodokļus.

Darba ņēmējs: 1. pelna,  2. maksā nodokļus, 3. tērē to, kas palicis pāri.

Netaisnīgi? Varbūt. Bet, kurš mums liedz pievienoties uzņēmēju pulkam?

6. Nauda nav īsta

Interneta un akciju tirgus laikmetā cilvēki katru dienu pelna naudu vienkārši par idejām – patentiem, tirdzniecības un stratēģiskiem darījumiem. Tādēļ ar vien lielā nozīme ir mūsu biznesa zināšanām.

Šīs zināšanas sniedz mums vairāk iespējas. Algots darbs mums piedāvā jaunus darba piedāvājumus un paaugstinājumus, bet uzņēmējs šīs iespējas rada pats.

Ar ko sākt?

1. Motivē sevi ar iemeslu, kurš ir lielāks par realitāti

Autors atklāj, ka viņu motivē divi saraksti: “lietas, kuras es nevēlos” un “lietas, kuras es vēlos”. Viņš nevēloties algota darba mānīgo stabilitāti un jauku māju. Viņš nekad nevēloties būt algots darbinieks. Viņš nevēlas smagi strādāt un samierināties, ka viņa ienākumi tiek aplikti ar lieliem nodokļiem.

Viņš vēlas ceļot un dzīvot viņa paša izvēlētu dzīvesstilu. Šie divi saraksti tad arī autoru motivē izvairīties no žurku skrējiena.

2. Veic izvēli katru dienu

Veic izvēli katru dienu un tici izvēles spēkam. Autors skaidro, ka mums ir izvēle, kā tērēt savu nopelnītu naudu un mums ir izvēle būt bagātiem, nabagiem vai būt vidusslānī.

Autors uzskata, ka lielā daļa cilvēku izvēlas nebūt bagātiem. Viņš izvēloties būt bagāts un šo izvēle veicot katru dienu. Arī tu vari izvēlēties vai skatīties TV vai izglītot sevi uzņēmējdarbības jomā.

3. Rūpīgi izvēlies draugus

Ne šīs grāmatas autors, bet Jim Rohn ir teicis:

Mūs esam vidējais no pieciem cilvēkiem, ar kuriem tu pavadi kopā visvairāk laika.

Arī Roberts T. Kijosaki mūs aicina rūpīgi izvēlēties draugus. Tāpat viņš aicina mūs mācīties gan no veiksmīgiem gan neveiksmīgiem cilvēkiem.

4. Ātri mācies

Pasaule nepārtraukti mainās. šajos apstākļos ir nozīmīgi ātri mācīties – ātri apgūsti kādu iemaņu un, ka spēles noteikumi mainās, piemērojies jaunajiem apstākļiem.

5. Lieto aktīvus, lai iegādātos luksus lietas

Man patika stāsts par to, kādu autora draugu un viņa dēlu. Dēls ļoti vēlējās iegādāties automašīnu. Viņa tēvs viņam iedeva 3000 $, bet ar nosacījumu, ka viņš nevar izmantot šo naudu, lai iegādātos automašīnu. Viņam nācās mācīties, kā ieguldīt naudu, lai tā viņam nopelnītu kāroto.

Ar šādu pieeju mēs varam motivēts sevi uzsākt un gūt panākumus biznesā. Manuprāt, iespējams arī veids kā motivēt savus bērnus.

6. Dalies

Autors tic, ka ja tu sniegsi mīlestību, laiku un naudu, tad tas viss citā veidā atnāks atpakaļ.

Kopsavilkums

Kaut gan grāmatu izlasīju pirms kāda laika, par to atceros bieži. Ir vērts pārdomāt kādas lietas mums māca skolā un ko vispār nemāca.

Šī frāze: “Ja tu cītīgi mācīsies un pelnīsi labas atzīmes, tad tu iegūsi labu darbu ar labu atalgojumu”- tas ne vienmēr un ne visur strādā. Algotam darbam ir peļņas robežas, biznesam nav. Lai būtu iespējams bizness, cilvēkam ir visu laiku sevi jāpilnveido un jāaug. Skola mums māca mācīties. Visiem derētu apgūt ātrlasīšanas un mnemonikas pamatus, kas būt labs sākums biznesa dzīvē un ne tikai. Būs lietas, kuras dzīvē noderēs – piemēram, valodas, priekšmeti, kuri māca attiecības ar cilvēkiem, vēsture un daļa zināšanu no citiem priekšmetiem. Bet ar skolā mācīto vien nepietiks. Ir svarīgi zināt kā iegūt, klasificēt, analizēt un izmantot informāciju. Internets dod milzīgas iespējas, tie kas to neizmanto, tie būtiski atpaliek un viņu biznesa iespējas ir stipri ierobežotas.